Neviens negaidīja, ka Sadija atgriezīsies patversmē, kad viņa aizgāja 2014. gadā. Tomēr viņa atgriezās pagājušajā mēnesī, kad viņas ģimene viņu nodeva. Drīz vēlāk Sadiju atkal adoptēja un pēc tam atgriezās. Diemžēl ar to stāsts nebeidzās; viņa tika adoptēta un atgriezta pēc nedēļas.
Sadijai un viņas metiena biedriem bija tikai daži mēneši, kad viņi ieradās Harisa apgabala dzīvnieku patversmē Teksasā. Sadiju bija nofotografējuši darbinieki, un mazo suni nekavējoties adoptēja kāda ģimene. Bet šī nebija mūžīgā ģimene, kuru Sadija meklēja.
Ešlija Robertsa, Harisa apgabala dzīvnieku patversmes darbiniece, bija klāt, kad Sadijas ģimene pagājušajā mēnesī viņu atdeva. Roberts teica The Dodo: “[Sadie] bija mazā bumbiņā.” “Ja godīgi, es pieņēmu, ka viņa ir klaidonis, kas tika atklāts, tāpēc viņa bija tik pārbijusies. Šķita, ka viņa pat nejūtas mierā ar cilvēkiem, ar kuriem viņa bija kopā.
“Viņi pieminēja kaut ko līdzīgu [Hurricane] Hārvijam un teica:” Mēs domājām, ka mēs viņu paturēsim,” piebilda Roberts. “Bet viņiem nebija žēl, ka viņi sūtīja viņu atpakaļ uz patversmi.” Sadie kucēna fotogrāfija parādījās, kad darbinieks skenēja viņas mikroshēmu un meklēja informāciju par viņas sistēmām.
“[The staff member] gandrīz izplūda asarās,” piebilda Roberts. “Viņš pat nevarēja darboties, kad viņš redzēja viņas sākotnējo fotoattēlu un viņas atgriešanos tagad… tika nodota atpakaļ nogalināšanas patversmē. Tas bija ass kontrasts starp viņas pārliecināto kucēna fotogrāfiju un suni, kuru redzējām sev priekšā. Viņš bija gandrīz asarās. Man jau bija asaras.”
Nākamajā nedēļā cita ģimene vērsās pie patversmes un lūdza adoptēt Sadiju. Sākumā visi bija ļoti priecīgi, domājot, ka Sadijas neveiksmei ir pienācis gals. Tomēr arī Sadie jaunā ģimene pēc nedēļas viņu atgrieza. “Es nebiju tur otrreiz, kad viņa tika nodota, bet [the new family] ziņoja, ka viņai pastāvīgi notiek nelaimes gadījumi mājā,” paskaidroja Roberts. “Mēs uzskatām, ka notika tas, ka viņa bija tik nobijusies, ka nervozi urinēja.”
Pēc tam komanda Facebook kopīgoja Sadie fotoattēlus, cerot, ka viņa ātri atradīs labāku un pastāvīgāku māju. Drīz pēc tam kāda jauna sieviete sazinājās ar patversmi un piedāvāja audzināt Sadiju ar nolūku viņu adoptēt.
“Mēs cenšamies veikt adopciju un veicināt konsultācijas, lai šiem dzīvniekiem un indivīdiem būtu lielāka iespēja gūt panākumus adopcijā,” skaidroja Roberts. “Un mēs skaidri norādījām: “[Sadie] nav jāatrodas citu suņu tuvumā vismaz nedēļu— vienkārši dodiet viņai mazliet vietas un dodiet viņai nedaudz laika, lai viņa nomierinātos— viņa ir tik daudz pārdzīvojusi.” Roberts, jaunā sieviete nez kāpēc neklausījās.
“Viņai šķita labi nodomi, un mēs domājām, ka tas izdosies,” piebilda Roberts. “Tāpēc viņa aizveda viņu mājās un teica:” Ak, viņai iet tik labi. “Atvediet savu suni,” viņa pamācīja māsai. Rezultātā viņas māsa atved savu suni, un tas uzbrūk Sadijai. Sadijas kaklu klāja koduma brūces, kad viņa ceturto reizi tika nosūtīta uz Harisas apgabala dzīvnieku patversmi.
“Tas viss ir bijis slikta veiksme,” Roberts piebilda. “Es nekad neesmu redzējis suni, kas tik daudz reižu ir atgriezts.” Lai palīdzētu Sadijai atgriezties pareizajās sliedēs, patversmes darbinieki organizēja viņu ievietošanu audžuģimenē kopā ar Down South Rescue.
“Sadie ir kopā ar pieredzējušu audžuģimeni, un viņa strādā ar viņu,” izdevumam The Dodo pastāstīja Down South Rescue direktore Šērona Faninga. “Viņa joprojām ir nobijusies un neuzticas citiem. Tomēr viņai ir izveidojusies spēcīga pieķeršanās savai audžumātei. Paies zināms laiks, līdz viņa atveseļosies gan garīgi, gan fiziski. Un mēs būsim ārkārtīgi izvēlīgi, kam ļausim viņu adoptēt. Sadija šobrīd nebūs pieejama adopcijai, taču, kad tā būs, Robertsa cer, ka viņa iegūs pēc iespējas labākas mājas.
“Viņa patversmē bija ļoti jauka — es nedomāju, ka viņas ķermenī ir nežēlīgs kauls,” piebilda Roberts. “Viss, ko mēs vēlamies, ir mājas, kur viņa tiek dievināta un kurā viņai tiek dots laiks un enerģija.
Avots: androdass.com