Šis sirsnīgais stāsts ir pierādījums tam, ka nekad nevajag atmest cerību. Lai gan tas sākas ar postošu zaudējumu, tam ir laimīgas beigas.
Viss sākās 2012. gadā, kad Stīvija Rodžera divi suņi Kavik un Konan tika izlaisti ārpus viņa mājas Skotijā, lai viņi dotos uz vannas istabu, taču viņi izslīdēja pa vārtiem. Viņš pārmeklēja apkārtni un atklāja, ka viņi bija iemaldījušies uz kāda zemnieka aitu lauka.
Zemnieks bezjūtīgi nošāva abus suņus, acumirklī nogalinot Konanu. Kaviks guva savainojumu, taču metās skriet.
Ģimene vairākus mēnešus pārmeklēja apkārtni, izliekot zīmes un piedāvājot atlīdzību, taču bez rezultātiem. Viņi pat ievietoja ziņu vietnē Dog Lost, norādot viņa pēdējo redzēto atrašanās vietu un divus tālruņa numurus, uz kuriem zvanīt, lai sniegtu jebkādu informāciju. “Kaviks ir viņa tēta zēns un var nenākt, kad zvana cita persona. Ja redzat viņu, lūdzu, nekavējoties zvaniet uz kādu no šiem numuriem, norādot vietu, kurā esat viņu redzējis. Viņš būs nobijies un viņam var būt nepieciešama veterinārārsta palīdzība. Liels paldies.”
Viņi apraudāja abu suņu zaudējumu, uzskatot, ka Kaviku vairs nekad neredzēs.
Bet astoņus gadus vēlāk viņi saņēma zvanu par iespējamu viņu sen pazudušā suņa novērošanu Birmingemā, 300 jūdžu attālumā.
Tika ievests novājējis vācu aitu maisījums, kas atbilst Kavika aprakstam par suni pazudušo, tāpēc darbinieki sazinājās ar Stīviju.
Viņš nespēja noticēt tam, ko dzird, un nākamajā dienā brauca vairāk nekā četras stundas, lai atkal satiktos ar savu mīļoto suni. Pietika tikai ar vienu skatienu uz kalsnu kucēnu, lai viņš saprastu, ka tas ir Kaviks. Tagad 10 gadus vecais suns acumirklī atpazina savu tēti un sāka tecēt asaras.
“Viņš pieskrēja pie manis un sāka laizīt mani tā, it kā viņš būtu mani redzējis tikai vakar. Tā bija ļoti emocionāla atkalredzēšanās. Es nespēju noticēt, ka ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi, kad viņš ir prom, taču viņš atkal ir labi iedzīvojies,” intervijā Metro sacīja Stīvija.
Pirmo nakti abi gulēja kopā uz dīvāna. Nākamajā dienā Kavik tika nogādāts pie veterinārārsta, lai veiktu asins analīzes un izmeklējumus. Papildus tam, ka veterinārārsts bija dehidratēts un nepietiekams svars, viņa mugurā konstatēja izaugumu, kas tiks noņemts. Šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai viņu barotu ar daudzām mazām maltītēm, lai palīdzētu viņam pieņemties svarā. Lai gan viņa ceļš uz atveseļošanos būs garš, ģimene sacīja: “Mēs esam gatavi un darām to ar laimīgu sirdi.”
Stīvija neticamo atkalapvienošanos sauc par “Ziemassvētku brīnumu”. Visa ģimene ir bezgala priecīga, ka ir atguvis savu mīļoto suni, un plāno to “maksāt uz priekšu”.